Mana atkarība sākās pakāpeniski – pirmie mēģinājumi pusaudža gados, studentu gados arvien biežāka dzeršana ballītēs, līdz beidzot alkohols kļuva par mana ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Sākumā šķita, ka viss ir pašsaprotami – kurš gan nepavelkas pie laternas, īpaši jaunībā? Tomēr pamazām sāku novērot satraucošas pazīmes.
Es sāku slēpt pudeles pa mājas kaktiem, lai ģimene neredzētu, cik daudz patiesībā dzēru. Izvirzīju noteikumu sev – nedzert no rīta, tomēr pēc kāda laika lauzu arī šo solījumu. Ja nebija pieejams alkohols, es kļuvu nervozs, nikns un nomākts. Šķita, ka bez rīta “piegāziena” pat nevaru sākt dienu, savukārt vakarā regulāri “pavelkos” līdz apdullumam.
Problēmu sākums
Pamazām mana atkarība sāka graut man apkārtējo cilvēku uzticību. Zaudēju darbu, jo arvien biežāk pēc smagām dzeršanas epizodēm neatnācu uz maiņām. No manis aizgāja draudzene, jo vairs nevarēja panest mana dzērumā neprognozējamo uzvedību. Arvien vairāk pavadīju laiku pa krodziņiem ar citiem alkoholiķiem. Lai gan mana veselība pasliktinājās un regulāri cieta no paģirām, tomēr nespēju pārtraukt dzeršanu – šķita, ka bez alkohola vairs pat nespēšu eksistēt.
Lūzuma punkts
Mana dzīve nonāca strupceļā, kad, būdams reibumā, izraisīju autoavāriju un vairākas dienas pavadīju slimnīcā. Lai gan fiziski paguvu bez paliekošiem kaitējumiem, šis notikums man bija liels satricinājums. Sapratu, ka vairs nevaru turpināt dzīvot šādā pašiznīcinošā ritmā, pretējā gadījumā drīz nonākšu aiz restēm vai pat zaudēšu dzīvību.
Meklēju palīdzību
Nolemjot atbrīvoties no postošās atkarības, vērsos pēc palīdzības pie speciālista. Terapeite izrādījās ļoti izprotoša un zinoša, palīdzēja saprast mana kompulsīvā alkoholisma cēloņus. Izstrādājām pakāpeniskas atraisīšanās programmu, reizē lietojot arī vajadzīgās zāles, lai mazinātu abstinences simptomus. Pirmajās nedēļās bija ļoti grūti, tomēr ar speciālista un ģimenes atbalstu izturēju.
Dzīve bez atkarības
Šobrīd jau vairākus gadus dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi brīvs no atkarības. Protams, bija periodiskas kritieni un kārdinājumi atsākt ierasto dzērāju dzīvesveidu. Tomēr esmu apņēmies vairs nekad neatgriezties pie vecajiem ieradumiem. Esmu atguvis darbu un veselību, manā dzīvē atkal ir tuvi cilvēki, kuriem varu uzticēties. Beidzot atkal varu skaidri domāt, plānot nākotni un priecāties par katru jaunu dzīves dienu.
Mana pieredze apliecina – nekad nav par vēlu mainīt dzīvi un atbrīvoties no alkohola atkarības. Svarīgi ir atzīt problēmu, meklēt kvalificētu palīdzību un apņemties iet uz priekšu soli pa solim. Ceru, ar savu piemēru iedvesmot vēl kādu uzsākt šo grūto, bet tik nepieciešamo ceļu.